Facēlija (Phacelia tanacetifolia Benth.)

Facēlija ir līdz 90 cm augsts viengadīgs lakstaugs ar ziediem gaiši zilā vai zili violetā krāsā, kas sakopoti daudzziedu vārpveida ziedkopās gan uz galvenā stumbra, gan uz sānu zariem.

Nozīme biškopībā
Facēlijas ziedi atveras no pulksten 6.00 līdz 20.00, visintensīvāk – dienas otrajā pusē, tāpēc bites facēlijas ziedos sastopamas arī pēc saules rieta. Visspēcīgāk nektārs izdalās pēc neliela lietus, tad arī bites visvairāk dodas facēlijā. Pirmie ziedi parādās 40–45 dienas pēc sējas un zied 45–55 dienas. Visvairāk nektāra izdala pirmie ziedi, bet vismazāk nektāra ir ziedēšanas beigās. Katrs facēlijas zieds zied divas līdz trīs dienas, un šajā laikā to paspēj apmeklēt apmēram 20 bites. Medus raža var sasniegt pat 800 kg/ha, bet vidēji - 250–700 kg/ha. Medus ir gaiši zaļgans vai bezkrāsains, ar patīkamu smaržu un labu garšu, lēni kristalizējas, pēc kristalizēšanās tas kļūst balts. Kārēs facēlijas medus nekristalizējas, tādēļ to var izmantot bišu ziemas barībai. Bites no facēlijām ievāc putekšņus zilā vai zili violetā krāsā.

Agrotehnika
Facēlijai ir piemērotas dažāda tipa vieglas, barības vielām bagātas un labi drenētas augsnes saulainās vietās, bet īpaši bagātīgi un ilgstoši zied, un labi izdala nektāru mālsmilts augsnē. Facēlijas audzēšanai nav piemērota skāba augsne, vēlamā augsnes reakcija ir pH 5,6–6,5. Labākie priekšaugi ir āboliņi un rušināmaugi, kas saņēmuši organisko mēslojumu. Ja facēliju sēj laukos, kas ilgāku laiku nav saņēmuši organisko mēslojumu, tad 15–20 t/ha iestrādā rudens arumā, bet kompostu var iestrādāt agri pavasarī, kad augsni kultivē. Pēc priekšaugu – labību vai pākšaugu – novākšanas lauku uzloba. Ja lauks nezāļains (vārpata), lobīšanu atkārto pēc divām nedēļām 10 cm dziļi. Divas nedēļas pēc lobīšanas lauku uzar 25 cm dziļi. Lai facēliju varētu agri sēt, lauks jāapar rudenī. Pavasarī augsni nošļūc, kultivē 15 cm dziļi, iestrādājot mēslojumu. Pirms facēlijas sēklu sējas un pēc sējas augsni pieveļ. Facēlija ir atsaucīga pret minerālmēslu lietošanu, īpaši tas attiecas uz fosforu un kāliju - tad katram augam veidojas ievērojami vairāk ziediņu un, protams, arī medus raža ir lielāka. Ieteiktās minerālmēslu devas uz ha: 30–40 kg N, 60–80 kg P2O5, 40–60 kg K2O tīrvielās. No 1 ha mēslota facēlijas lauka var novākt tikpat daudz medus ražas kā no 2 ha nemēslota lauka.

Facēliju sēj gan agri pavasarī, gan rudenī. Pavasarī facēliju sēj aprīļa beigās, maija sākumā. Sējumi sāk ziedēt no jūnija otrās dekādes līdz jūlija otrajai dekādei, iegūstot medus ražu 230–300 kg/ha. Savukārt, ja sēj maija beigās, facēlija zied visu jūliju, iegūstot medus ražu 128 kg/ha. Lai pagarinātu facēlijas ziedēšanu, pavasarī to var sēt atkārtoti ar divu trīs nedēļu starplaiku. Sēju veic ar tādu aprēķinu, lai facēlija ziedētu tieši tajā laikā, kad citu nektāraugu trūkst. Vēlākais sējas termiņš ir jūlija sākums, nodrošinot bites ar vēlo ienesumu augusta vidū, pēc tam zaļo masu var izmantot kā zaļmēslojumu. Facēliju var sēt arī vēlu rudenī -  novembrī, kad augsnes temperatūra ir zemāka par 5 ⁰C, lai sēklas nesadīgtu un salā dīgsti neietu bojā. Rudens sējumi sāks ziedēt nākamā gada maija beigās, jūnija sākumā un ziedēs līdz jūlija otrajai dekādei, nodrošinot medus ražu ap 200 kg/ha. Sējot facēliju tālrindsējā (45 cm starp rindām), izsējas norma ir 6–8 kg/ha sēklu. Tālrindsējā augi labāk zarojas, veido vairāk ziedkopu un ziediņu. Neiekoptā, mazauglīgā un nezāļainā augsnē labāk sēt parastajā rindsējā, izsējot vidēji ap 10–15 kg/ha sēklu. Sējot sēklas izkliedsējā, kā arī sējot vēlos rudens sējumos, izsējas normu palielina līdz 20 kg/ha un vairāk. Sēklu iestrādes dziļums smagākās mehāniskā sastāva augsnēs ir 1–2 cm, bet vieglākās – 2–3 cm dziļi.  Sēklas jāiestrādā augsnē, jo gaisma traucē facēliju sēklu dīgšanu. Parasti facēlijas sēklas sadīgst 8–10 dienās, bet, ja augsnē trūkst mitruma – 15-20 dienās. Tikko  sadīgušu facēliju grūti saskatīt, jo tā ir augsnes krāsā. Facēlija ir salizturīga, tās dīgsti iztur salnas līdz mīnus 4–5 ⁰C. Pārāk biezus facēliju sējumus retina ar vieglām ecēšām, lai augs no auga atrastos 8–15 cm attālumā. Tālrindu sējumos nepieciešama rindstarpu irdināšana, lai ierobežotu nezāles.

Lai pagarinātu ziedēšanas laiku, facēliju sēj maisījumos ar citiem nektāraugiem, piemēram, griķiem (sēj maija beigās, jūnija sākumā, uz hektāru izsējot 30–40 kg griķu un 5 kg facēlijas) un sinepēm (sēj aprīļa beigās, maija sākumā, uz hektāru izsējot 6–7 kg facēlijas un 6–8 kg sinepju).

Tāpat facēliju izmanto kā virsaugu citiem nektāraugiem – baltajam un dzeltenajam bišu amoliņam (sēj aprīļa beigās, maija sākumā, uz hektāru izsējot 8–10 kg facēlijas un 18–20 kg amoliņa), zilajam daglītim, ežziedei. Ar vienu augsnes apstrādes un sējas reizi var nodrošināt ienesumu vienā platībā divus gadus.

Facēlijas sēklas novāc ar kombainu, kad apmēram divas trešdaļas sēklu kļuvušas brūnas. Sēklu raža ir 100 kg/ha līdz pat 500 kg/ha. Sēklas dīgtspēju saglabā divus gadus.  Uzglabāšanai derīgas  sēklas ar 13–14% mitrumu.