Ārstniecības gurķene (Borrago officinalis L.)

Nelielos daudzumos ārstniecības gurķeni jeb gurķumētru kultivē gandrīz visā Eiropā. Latvijā to audzē ne tikai kā garšaugu un ārstniecības augu, bet arī kā nektāraugu.

Gurķene ir viengadīgs, ātraudzīgs, līdz pat 1 metram augsts skarbjlapu dzimtas augs. Stumbrs tai ir spēcīgi attīstīts, stāvs līdz pacils, ļoti zarains. Lapas pamīšus, vienkāršas, veselas, eliptiskas vai ovālas, stipri krokotas, gali tām strupi, bet malas - gludas. Apakšējās lapas ar kātu veido spēcīgu lapu rozeti, stumbra vidusdaļā un augšdaļā tās ir mazākas. Gan lapas, gan stumbrs ir sulīgi, klāti ar baltiem matiņiem. Tieši matainie dzinumi pasargā no kaitēkļiem un slimībām. Augam ir sekla sakņu sistēma. Intensīvas augšanas laikā gurķeni ieteicams bagātīgi laistīt, it īpaši dienās, kad ir ļoti karsts.

Nozīme biškopībā

Gurķene atkarībā no sējas laika un meteoroloģiskajiem apstākļiem uzzied 50 – 60 dienas pēc sēklu sadīgšanas, zied uz gariem ziedkātiem no jūnija līdz augustam (40 - 60 dienas). Ziedēšana norit pakāpeniski, vienlaikus apakšējos zaros briedinot sēklas. Ziedēšanas laiku var paildzināt, ja gurķene sēj atkārtoti vēlākos sējas termiņos. Ziedpumpuri un tikko izplaukuši ziedi ir rožainā krāsā, tikai vēlāk tie kļūst zili, zvaigžņveida. Visintensīvāk zied pirmajās nedēļās, tāpēc bišu saimes pie lauka vēlams pievest pirms nektārauga ziedēšanas sākuma. Uz 1ha izvieto vismaz četras saimes.

Bites gurķenēs ir visu dienu, arī tad, ja gaisa temperatūra ir zema (12 - 15°C), ir apmācies vai smidzina lietutiņš, tātad - dažādos laikapstākļos, bet vislabāk mitrā (augsnes mitrums virs 50%) un siltā laikā (23 - 30°C).

Nektāra izdalīšanās gurķenei ir bagātīga. Tas ir dzidrs, bez krāsas un smaržas, satur līdz pat 77% cukura, pārsvarā glikozi un fruktozi. Sausā augsnē samazinās nektāra daudzums augos! Vidējā medus raža – ap 200kg/ha (salīdzinājumam: no facēlijas 300kg/ha, no baltā amoliņa 350kg/ha), bet var svārstīties no 60 līdz 800 kg/ha. Gurķenes medus ir gaišā krāsā un ar vieglu aromātu. Nereti tās izkonkurē pat tādus nektāraugus kā balto amoliņu, facēliju vai daglīti. Taču, ja blakus ir rapša lauks, bitēm šis krustziedis šķiet interesantāks. Bites no gurķenes ievāc arī ziedputekšņus, taču niecīgā daudzumā – aptuveni par trešdaļu mazāk nekā no facēlijas, to krāsa – dzeltena.

Agrotehnika

Gurķeņu audzēšanai piemērota trūdu un kaļķi saturīga mālsmilts augsne. Vislabāk tās jutīsies vidēji smagās augsnēs ar vismaz 3% trūdvielu saturu, taču vissliktāk – smilšainās augsnēs.

Lai iegūtu agrāku ražu, gurķenes sēj agri pavasarī - aprīļa beigās, maija sākumā, vai vēlu rudenī, ar aprēķinu, lai sēklas nepaspēj sadīgt. Sējot pēc iespējas agrāk, iespējams labāk cīnīties ar nezālēm. Vidējā izsējas norma ir 15kg/ha. Sēklas iestrādā līdz 3cm dziļumā, sējumu noblīvē pieveļot ar veltni, kas īpaši svarīgi, ja gaidāms sauss laiks. Labvēlīgos apstākļos gurķene sadīgst desmit dienās. Ja sējums sanācis biezs, to retina. Ja paredzēts iegūt sēklas (maksimāli var iegūt 50% sēklu, jo augs vienlaikus gan zied, gan briedina sēklas), ieteicams sēt blīvsējā (attālums starp rindām ap 12cm), patērējot 20 – 25 kg/ha (pie dīdzības 60%), tad sējumu nevajadzēs ravēt. Izsējot 10 – 15kg/ha, sējumā var saaugt nezāles. Nezāļu konkurence ir visbīstamākā līdz brīdim, kamēr augi nav pārsnieguši 10cm garumu. Ja tās apsteidz nektāraugus sākuma periodā, gurķenes nīkuļos, sliktāk augs. Var sēt arī vagās ar 60cm rindstarpu attālumu, izsējot 7kg/ha. Šādi audzējot, augi kupli sacero, tomēr rindstarpas noteikti jāuztur brīvas no nezālēm, augsni regulāri rušinot.

Gurķene labi vairojas arī ar pašizsēju. Nereti novērots, ka pašizsējušās sēklas sadīgst agrāk un labāk nekā tīrumā sētās. Laukā, kur gurķene izplatījusies ar pašizsēju, ieteicams augsni uzrušināt (noecēt, nokultivēt vai sekli apstrādāt ar diskiem), lai sēkla iestrādājas zemē. Pēc sadīgšanas jāpievērš uzmanība nezālēm, jo tās saaugs daudz vairāk nekā pirmajā gadā, arumā sētās.

Ieteicamie pasējas augi divu gadu maisījumam ir divgadīgais daglītis, naktssvece un ežziede.

Gurķumētras sēklas ir viegli birstošas. Reiz iesēti un paspējuši nogatavināt sēklas, augi parādās tai pašā vietā vienmēr no jauna. Auglis – grumbuļains riekstiņš skaldauglī. Sēklas maziņas, tās nobriest augusta beigās - septembra sākumā, dīgtspēja saglabājas vismaz līdz 3 gadiem.

Gurķumētras sēklas ienākas nevienmērīgi. Augi vēl ir pilnos ziedos, kad pirmās sēklas jau ir izbirušas. Lai iegūtu gurķumētras sēklas, augi jāpļauj, kad pirmās sēklas ir ienākušās un sāk birt. Sēklas ievāc, kad 2/3 sēklu kļūst brūnas. Gatavas auga sēklas ievāc obligāti sausā laikā Auga zaļā masa ir sulīga un grūti žāvējama. To krauj zārdos, žāvē, un pakāpeniski ienākas arī pārējās sēklas. Pēc 2 - 3 nedēļu žāvēšanas nogatavojušās sēklas izpurina uz segas un pažāvē uz seguma (ik pa laikam apmaisot) un pēcāk ieteicams tās uzglabāt papīra maisos. Sēklu raža apmēram 40kg/ha.